Kas ir gripa?
Gripa ir lipīga elpceļu saslimšana, ko izraisa gripas vīrusi. Tā var inficēt degunu, rīkli un reizēm plaušas. Simptomi var būt viegli vai smagi, un, ja vīruss izraisa smagu plaušu iekaisumu, var iestāties nāve. Lai gan izvairīšanās no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem, palikšana mājās slimības laikā, mutes un deguna aizsegšana ar salveti, kad klepojat vai šķaudāt, un bieža roku mazgāšana, lai pasargātos no mikrobiem, var palīdzēt novērst saslimšanu ar gripu, medicīnas eksperti ir vienisprātis, ka vakcinēšanās pret gripu ir vienīgais efektīvākais veids, kā pasargāt no saslimšanas sevi un citus cilvēkus.
Katru gadu no 3% līdz 11% iedzīvotāju inficējas ar gripu un viņiem attīstās gripas simptomi. Smagi simptomi, hospitalizācija un nāve rodas galvenokārt augsta riska grupās. 90 procenti ar gripu saistītu nāves gadījumu ir cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem.
Ir 4 gripas vīrusu tipi – A, B, C un D. A un B gripas apakštipi izraisa sezonālas slimības epidēmijas. C tipa gripas vīruss var izplatīties no cilvēka uz cilvēku gaisa pilienu ceļā. D tipa gripas vīruss primāri skar lopus un var izplatīties arī uz citiem dzīvniekiem, taču saslimšanas gadījumi cilvēkiem nav fiksēti.
Tā kā gripas vīrusi nemitīgi mainās, gripas vakcīna katru sezonu ir jāatjauno.2,3
